OPEL ir autoražotājs ar bagātām zīmola tradīcijām un senu vēsturi, kas iesniedzas 19. gadsimtā. Uzņēmuma dibinātājs ir Ādams Opelis (Adam Opel), kurš 1862. gada augustā atslēdznieku darbnīcā Ruselheimā (Rüsselsheim am Main) nodibina uzņēmumu Adam OPEL šujmašīnu ražošanai.
1868. gadā turpat Ruselheimā tiek uzcelta pirmā uzņēmuma rūpnīca un 1886. gadā tiek uzsākta velosipēdu ražošana. Pēc Ādama Opeļa nāves 1895. gadā viņa dēli un sieva Sofija veiksmīgi turpina iesākto velosipēdu biznesu un 1898. gadā OPEL kļūst par lielāko divriteņu ražotāju Vācijā.
Uzklausījusi dēlu padomu, Sofija izlēma sākt automašīnu ražošanu. 1899. gada janvārī Opel ģimene no Frīdriha Lucmana (Friedrich Lutzmann) iegādājās motorizēto transportlīdzekļu ražotni Desavā (Dessau), pārcēla to uz Ruselheimu un jau pēc dažiem mēnešiem tika uzbūvēts pirmais OPEL automobilis – OPEL Patentmotorwagen “System Lutzmann”. Līdz 1901. gadam OPEL izgatavoja 65 šādus auto.
Jau no paša sākuma OPEL centās ražot automobiļus pēc iespējas efektīvāk, padarot tos pieejamus plašākai auditorijai. 1909. gadā OPEL laida tirgū modernu mazās klases automobili par konkurētspējīgu cenu no 3950 markām – OPEL 4/8 PS, jeb OPEL Doktorwagen, ar paša OPEL izgatavotu četrcilindru dzinēju, kas attīstīja 8 Zs jaudu un 60 km/h ātrumu. Auto piedāvāja vienkāršu konstrukciju un vieglu vadīšanu – īpašnieks varēja sēsties pie stūres pats, nevis algot šoferi. Tas bija piemērots tā laika vidusšķirai – ārstiem un juristiem – un iemantoja Ārstu vāģa nosaukumu, pierādot, ka kvalitatīvu auto var piedāvāt 4-5 reizes lētāk nekā luksusa transportlīdzekļus.
1913. gadā OPEL nodemonstrē savu straujo tehnoloģisko izaugsmi ar sacīkšu auto Grand Prix OPEL. Četru cilindru iekšdedzes dzinējs ar četru litru tilpumu, 16 vārstiem un sadales vārpstu virs dzinēja galvas attīsta 110 Zs jaudu un aptuveni tonnu smago sacīkšu bolīdu paātrina līdz pat 170 km/h. Ļoti iespaidīgi tehnikai, kas radīta vairāk nekā simts gadu atpakaļ!
OPEL ir pirmais vācu autoražotājs, kas ražošanā ievieš konveijera tehnoloģiju un tā modelis OPEL 4/12 PS, kas pazīstams ar nosaukumu OPEL Laubfrosch (koku varde) tā sākotnējās zaļās krāsas un īpašā dizaina aizmugures dēļ, ir pirmais uz konveijera lentes izgatavotais auto Vācijā. Laikā no 1924. līdz 1931. gadam tika izgatavoti 119 484 koku vardes eksemplāri.
Negaidītu pārsteigumu OPEL sagādā 1928. gadā – eksperimentālie sacīkšu auto OPEL RAK1 un RAK2 tiek aprīkoti ar cietās degvielas raķešdzinējiem, lai sasniegtu ātruma rekordus. Berlīnes Avus ovālā RAK2 sasniedz 230 km/h – sensācija tā laika divdesmitajos gados. Ādama Opeļa mazdēls Fricis fon Opelis 1929. gadā paceļas gaisā ar pasaulē pirmo pilotējamo raķešlidmašīnu, sasniedzot aptuveni 15 metru augstumu un 2 km lidojuma tālumu.
Nākošā būtiskā inovācija seko 1935. gadā – OPEL Olympia ir pirmā vācu automašīna ar nesošo pilnībā no tērauda izgatavoto virsbūvi. Šis modelis no 1936. gada tiek aprīkots ar hidrauliskajām bremzēm un četru pārnesumu manuālo transmisiju un praktiski pilnībā tehniski līdzinās mūsdienu pasažieru automašīnām.
1947. gadā OPEL Ruselheimā atjauno automobiļu ražošanu pēc Otrā Pasaules kara postījumiem. 1971. gadā OPEL jau svin desmit miljonā auto izgatavošanu. Inovācijas turpinās – 1979. gadā startē pirmais OPEL modelis ar priekšējo riteņu piedziņu un šķērsām novietotu dzinēju – OPEL Kadett (D), kas ir priekštecis mūsdienu OPEL Astra. 1982. gadā OPEL atklāj dīzeļdzinēju izmantošanu kompaktklasē, kas OPEL automašīnas padara vēl praktiskākas un ekonomiskākas.
OPEL ir viens no automobiļu elektrifikācijas pionieriem. No 1990. līdz 1997. gadam OPEL realizē apjomīgu elektromobiļu izpētes un prototipēšanas programmu – OPEL IMPULS, lai pētītu elektromobiļu masveida ražošanas iespējas.
No 1929. līdz 2017. gadam OPEL piederēja amerikāņu General Motors. GM paspārnē OPEL iekaroja Lielbritāniju ar Vauxhall zīmolu, bet atsevišķi OPEL modeļi tika izgatavoti un pārdoti arī Austrālijā ar Holden zīmolu (līdz 2020. gadam), kā arī Ziemeļamerikā un Ķīnā ar Buick, Saturn un pat Cadillac zīmoliem.
OPEL galvenā mītne arī mūsdienās atrodas Ruselheimā, Vācijā. Kopā ar māsas zīmolu Vauxhall tas izstrādā, ražo un izplata pasažieru transportlīdzekļus, vieglos kravas automobiļus un rezerves daļas vairāk nekā 60 valstīs. No 2017. gada OPEL un Vauxhall iekļāvās franču Groupe PSA, bet, konsolidācijai turpinoties, kopā ar to iekļāvās arī jaunizveidotajā STELLANTIS Grupā. STELLANTIS N.V. ir Nīderlandē reģistrēts autobūves uzņēmums, kas dibināts 2021. gadā, apvienojoties Francijas Groupe PSA un Itālijas/ASV Fiat Chrysler Automobiles. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Amsterdamā.
OPEL klāstā šobrīd var īpaši izcelt trīs modeļus, kas klientiem piedāvā virkni priekšrocību, lieliskas iespējas un daudzpusīgu vadīšanas pieredzi. OPEL FRONTERA subkompaktais krosovers, kas ir nedaudz lielāks par mazā segmenta automašīnām, tomēr mazāks izmēros par šobrīd jau krietni gabarītos izaugušo kompaktklasi jeb C segmentu un piedāvā pat septiņvietīgu salonu. OPEL GRANDLAND – flagmanis ar 5 atšķirīgām dzinēja izvēles iespējām – pašuzlādes hibrīds, uzlādējamais (Plug-In) hibrīds, kā arī trīs atšķirīgām elektromobiļa izvēlēm. “Busiņu” segmentā OPEL piedāvā ZAFIRA LIFE – iespējams, vienu no pieejamākajiem pasažieru minibusiem tirgū. Iegādājams gan ar 180 Zs turbodīzeli, kas sajūgts ar klasisko 8 pārnesumu automātisko transmisiju, gan pilnībā elektriskajā izpildījumā.
